Saldus novada pašvaldības iestādes

Kontakti

Būvvaldes mājaslapa

Adrese: Striķu iela 3, Saldus
Tālr.: 63807264

Darba laiks
Pirmdiena8.00 – 12.0013.00 – 18.00
Otrdiena8.00 – 12.0013.00 – 17.00
Trešdiena8.00 – 12.0013.00 – 17.00
Ceturtdiena8.00 – 12.0013.00 – 17.00
Piektdiena8.00 – 12.0013.00 – 16.00

Kontakti

Adrese:Slimnīcas iela 3A, Saldus, Saldus novads, LV-3801
Tālrunis:62801444
Fakss:62801445
E-pasts:barintiesa@saldus.lv

Bāriņtiesa pieņem apmeklētājus divas reizes nedēļā bāriņtiesas nolikumā noteiktajā kārtībā Slimnīcas ielā 3a, Saldū

Pirmdienās        14.00-18.00
Trešdienās         8.00-12.00

Darbinieki

Bāriņtiesas priekšsēdētājaSolvita Ramonasolvita.ramona@saldus.lv25618112
62801444
Bāriņtiesas speciālisteGinta Gūtmaneginta.gutmane@saldus.lv62801444
Bāriņtiesas locekleAiga Jurovaaiga.jurova@saldus.lv27830623
Bāriņtiesas locekleGinta Ošenieceginta.oseniece@saldus.lv25618002
Bāriņtiesas locekleVija Ceļapīterevija.celapitere@saldus.lv29464527
Bāriņtiesas locekleIlgona Keišailgona.keisa@saldus.lv25479802
Bāriņtiesas locekleSanta Venskasanta.venska@saldus.lv25620205
Bāriņtiesas locekleAusma Maklereausma.maklere@saldus.lv25619861

Locekļu darba laiki

Jūnijs

Santa Venska – Prombūtnē
Atvaļinājumā:  Aiga Jurova 03.06.2019. – 09.06.2019.
Vija Ceļapītere 10.06.2019. – 16.06.2019.
Ilgona Keiša 19.06.2019.-02.07.2019.
Ginta Ošeniece 25.06.2019.- 30.06.2019.

Bāriņtiesas loceklePagastsDatumsDienaPieņemšanas laiks
Vija CeļapītereEzere3,17Pirmdiena08:00-18:00
Aiga JurovaNīgrande10Pirmdiena08:00-18:00
Ginta OšenieceSaldus pag.,10Pirmdiena08:00-12:00
Ausma MaklereRuba3,10Pirmdiena08:00-18:00
Ginta OšenieceLutriņi10Pirmdiena13:00-16:30
Aiga JurovaKursīši11,25Otrdiena08:30-17:00
Ginta OšenieceZvārde11Otrdiena08:30-12:00
Ginta OšenieceJaunlutriņi5Trešdiena08:30-10:00
Ginta OšenieceJaunlutriņi19Trešdiena8:30-12:00
Ginta OšenieceŠķēde5Trešdiena10:00-12:00
Ginta OšenieceŠķēde19Trešdiena13:00-15:00
Aiga JurovaPampāļi12,26Trešdiena08:30-12:00
Aiga JurovaZaņa15,26Trešdiena13:00-17:00
Ausma MaklereJaunauce12,26Trešdiena09:00-12:00
Ausma MaklereVadakstes12,26Trešdiena13:00-15:00
Ginta OšenieceZirņi12Trešdiena08:30-12:00
Vija CeļapītereNovadnieki6,20,27Ceturtdiena08:30-17:00
Aiga JurovaNīgrande13,20,27Ceturtdiena08:00-12:00
Vija CeļapītereSaldus7,21,28Piektdiena09:00–16:00
Ilgona KeišaSaldusKatru darba dienu P 8:00-18:00, O,T,C 8:00-17:00, Pk 8:00-16:00

Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi un tiesības

Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi:
  • aizstāvēt bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības; izskatīt iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāku, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību;
  • piedalīties lietas izskatīšanā tiesā un sniegt atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;
  • sadarboties ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm un Valsts probācijas dienestu, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību;
  • informēt pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība;
  • neizpaust informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai;
  • sniegt palīdzību bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;
  • Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāvēt bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu kriminālprocesā.
Bāriņtiesai ir tiesības:
  • veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai;
  • uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;
  • veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes;
  • pārbaudīt bērna vai citas rīcībnespējīgas personas dzīves apstākļus.

Bāriņtiesa savas darbības teritorijā (izņemot Saldus pilsētu) veic šādus uzdevumus

  • apliecina darījumu, ja to slēdz bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz (€ 8537,28).
  • apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas bāriņtiesas darbības teritorijā.
  • ieraksta testamentu grāmatā bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju testamentus, pieņem glabāšanā to privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas).
  • apliecina bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaru atsaukumus.
  • apliecina bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem.
  • apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu.
  • pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja tās dzīvo bāriņtiesas darbības teritorijā.
  • apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60. pants), ja viens no līdzējiem dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.
  •  Sagatavo dokumentu projektu
  • Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.
Valsts nodevas par bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā. Bāriņtiesa iekasē šādas valsts nodevas:
  1. par darījuma akta projekta sagatavošanu – 11,38 euro;
  2. par darījuma apliecināšanu – 7,11 euro;
  3. par testamenta sastādīšanu vai atsauk­šanu – 18,50 euro ;
  4. par testamenta pieņemšanu glabāšanā – 34,15 euro;
  5. par pilnvaras sagatavošanu – 4,27 euro;
  6. par pilnvaras apliecināšanu – 2,85 euro ;
  7. par paraksta apliecināšanu – 2,85 euro;
  8. par apliecinājumu un citu darbību reģistra izraksta sastādīšanu un izsniegšanu – 1,42 euro  (par katru lappusi);
  9. par noraksta vai izraksta sastādīšanu – 1,42 euro (par katru lappusi);
  10. par noraksta, izraksta vai kopijas apliecināšanu – 0,43 euro  (par katru lappusi);
  11. par paziņojuma izsniegšanu -4,27 euro ;
  12. par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu – 4,27 euro;
  13. par nostiprinājuma lūguma sastādīšanu Zemesgrāmatai– 7,11 euro ;
  14. par paraksta apliecināšanu uz nostiprinājuma lūguma – 4,27 euro;
  15. par mantojuma saraksta sastādīšanu – 48,38 euro;
  16. par cita veida dokumentu sastādīšanu – 4,27 euro  (par katru lappusi).
 Lai veiktu kādu no augstākminētajiem pakalpojumiem, persona uzrāda pasi un nepieciešamos dokumentus.

Gadījumi, kuros jebkurai personai ir pienākums vērsties Bāriņtiesā

  • ja ir pamatotas aizdomas, ka bērns cieš no vecāku vai citu personu vardarbības;
  • ja bērns atrodas viņa veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos;
  • ja bērns palicis bez vecāku aprūpes un gādības.

Ārpusģimenes aprūpe

Ārpusģimenes aprūpe –aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē.
Bāriņtiesu likuma 54.pants nosaka:(1) Lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.(2) Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.(3) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.(4) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.(5) Ja bērna vecāki nav zināmi vai bērns ir atradenis, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērns ir atrasts.(6) Bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par:1) aizliegumu bērnam satikties bērnam ar vecākiem vai tuviem radiniekiem;2) bērna uzturēšanos pie vecākiem vai citā ģimenē;3) bērna uzturēšanos citā ģimenē ārvalstī;4) atļauju rīkoties ar bērna mantu;5) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;6) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;7) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu adopcijas gadījumā;8) bērna adopciju uz ārvalstīm;9) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

Ārpusģimenes aprūpe - Audžuģimene

Kas ir audžuģimene?

Aicinām pieteikties audžuģimenes statusam

Saldus novada bāriņtiesa aicina novada iedzīvotājus pieteikties audžuģimenes statusa iegūšanai. Vēlamies apzināt tās ģimenes, kuras mūsu novadā būtu gatavas uzņemties šos pienākumus un palīdzēt  bērniem, pieņemot viņus uz laiku savā ģimenē un tādējādi aiztaupot ievietošanu bērnu aprūpes iestādē.
Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība.
Ko nozīmē būt par audžuģimeni?

  • Sniegt mīlestību un māju sajūtu bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības;
  • Jūsu mājas kļūst par mājām bērnam, kura vecāki nevar vai negrib rūpēties par viņu;
  • Jūs dodat iespēju bērnam augt labvēlīgā, ģimeniskā vidē, nevis bērnu namā.

Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu vienam audžuvecākam jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam.
Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei, ja:

  • bērna vecāki ir miruši;
  • bērns ir atrasts;
  • bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
  • bērna vecākiem atņemtas bērna aizgādības tiesības;
  • bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;
  • izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai aizbildni;
  • vecāki ilgstoši slimo.

Situācijas, kāpēc bērnus izņem no ģimenēm ir dažādas, un tas nebūt nenozīmē, ka ģimene bijusi nelabvēlīga. Bērnus no ģimenēm izņem arī, ja, piemēram, vecāki saslimst un viņiem nepieciešama ilgstoša ārstēšanās. Gadījumos, ja bērns no ģimenes ir izņemts, mēs vispirms meklējam bērna radiniekus un iespēju viņu ievietot audžuģimenē, kas dzīvo tuvumā. Tikai tad, ja tas nav iespējams, bērnus ievieto aprūpes iestādē, bet ģimeniskā vide bērna attīstībai ir daudz svarīgāka, vēlamāka.
Audžuģimenes statuss var tikt piešķirts gan ģimenei (laulātajam pārim ar abu partneru piekrišanu),gan personai, kura dzīvo viena.

Lai pieteiktos šī statusa saņemšanai, jādodas uz bāriņtiesu un:

  • jāuzrāda pase;
  • jāraksta iesniegums;
  • jāiesniedz laulības apliecības kopija;
  • darba vietas izziņa un dokuments par izpeļņu;
  • izziņa par novada teritorijā deklarēto dzīvesvietu;
  • ģimenes ārsta, psihiatra un narkologa izziņas par veselības stāvokli;
  • psihologa atzinums par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

Bāriņtiesa veic dzīves apstākļu apsekošanu.

  •  Kad dokumenti iesniegti, bāriņtiesa mēneša laikā pieņem lēmumu par pretendenta piemērotību audžuģimenes statusam;
  •  ja tas ir pozitīvs, jāapgūst bezmaksas 60 stundu apmācības, ko rīko Labklājības ministrija. Kursos kvalificēti speciālisti – mediķi, juristi, psihologi, sociālie darbinieki iepazīstina ar bērnu aprūpi un attīstību, saskarsmi ģimenē, tiesisko regulējumu un citām aktuālām tēmām, kas noderīgas ne vien audžuģimenei, bet ikvienai ģimenei;
  •  pēc mācībām pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par audžuģimenes statusa iegūšanu, bāriņtiesa  mēneša laikā izpēta audžuģimenes  dzīves apstākļus, kā arī viņu motivāciju un spējas audzināt bērnu un sniedz atzinumu par pretendentu piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
  • kad piešķirts audžuģimenes statuss, informācija par audžuģimeni tiek iekļauta audžuģimeņu reģistrā un informācija par audžuģimenēm, kas var uzņemt bērnus (norādot bāriņtiesas kontakttālruni), ik mēnesi tiek publicēta Labklājības ministrijas mājas lapā.

Ievietojot bērnu audžuģimenē, tiek noslēgts līgums starp audžuģimeni un pašvaldību.
Jāpiebilst, ka audžuģimenes, kurās ievietoti bērni, tiek arī materiāli atbalstītas :
1. Pabalsta apmērs par katru audžuģimenē ievietoto Saldus novada bērnu ir 50% no valstī noteiktās minimālās darba algas (tātad EUR 180), izmaksājams 1x mēnesī;
2. Audžuģimene par katru ģimenē ievietoto bērnu saņem vienreizēju  pabalstu bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei 35% no valstī noteiktās minimālās darba algas (EUR 126) izmaksājams 1x pie līguma slēgšanas;
3. Audžuģimene  par katru ģimenē ievietoto bērnu, kurš audžuģimenē uzturējies vismaz 6 mēnešus, saņem  pabalstu 35% no valstī noteiktās minimālās darba algas ( EUR 126), izmaksājams 1x gadā;
4. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu EUR 113,83 neatkarīgi no bērnu skaita;
5.ģimenes valsts pabalsts.
Pieteikšanās un sīkāka informācija Saldus novada bāriņtiesā Avotu ielā 12, tālr. 63807284.
Labklājības ministrija nodrošina psiholoģiskās palīdzības, informatīvā un metodiskā atbalsta sniegšanu audžuģimenēm, kā arī audžuģimeņu apmācību.
Normatīvie akti
Civillikums (Ģimenes tiesības);
Bāriņtiesu likums 25. pants
Bērnu tiesību aizsardzības likums VI. nodaļa
Valsts sociālo pabalstu likums 11. pants
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
Ministru kabineta 2006. gada 19.decembra noteikumi Nr. 1036 “Audžuģimenes noteikumi”
Ministru kabineta 2009. gada 22.decembra noteikumi Nr. 1549 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes  pienākumu pildīšanu”.

Ārpusģimenes aprūpe - Aizbildnība

Aizbildnis – persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību. Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Bāriņtiesa  var iecelt bērnam aizbildni, ja:
  • bērna vecāki nav zināmi;
  • vecāki ir pazuduši vai izsludināti meklēšanā;
  • vecāki ir  miruši vai izsludināti par mirušiem;
  • vecāki ilgstošas slimības gadījumā nespēj realizēt aizgādību;
  • vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;
  • abi vecāki ir nepilngadīgi;
  • radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;
  • citos neatliekamos gadījumos.
 Kā kļūt par aizbildni?
  1. Persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, bāriņtiesā  iesniedz iesniegumu.
  2. Izziņu par darbavietu un izpeļņu;
  3.  ģimenes ārsta, psihiatra, narkologa atzinumu par  personas veselības stāvokli.
Bāriņtiesa raugās, lai par  aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:
  • motivāciju kļūt par aizbildni;
  • ģimenes locekļu savstarpējās attiecības;
  • nodarbinātību;
  • dzīves apstākļus;
  • spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.
3. Bāriņtiesa  pieņem lēmumu, vai personai piešķirt aizbildņa statusu.
Kādu atbalstu saņem aizbildnis?
  • valsts sociālo pabalstu par katru aizbildnībā esošo bērnu 45.53 EUR mēnesī. Ja par bērnu ir piešķirta pensija par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vai ģimenes valsts pabalsts, izmaksājamo pabalstu samazina par attiecīgo summu. Ja par bērnu invalīdu piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, izmaksājamo pabalstu par piemaksas apmēru nesamazina.;
  • atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu 54.07 EUR mēnesī. Atlīdzība nav atkarīga no aizbildnībā esošo bērnu skaita;
  • valsts sociālos pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem.

Pabalstu un atlīdzību piešķir ar dienu, kad bāriņtiesa  ir pieņēmusi lēmumu par personas iecelšanu par aizbildni. Pabalstu un atlīdzību piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Aizbildņa pienākumi:

  • pēc aizbildnības pieņemšanas noskaidrot nepilngadīgā mantas sastāvu un ievest to sīkā un rūpīgi sastādītā sarakstā;
  • apgūt aizbildņa apmācības programmu;
  • ik gadus dot attiecīgajai bāriņtiesai norēķinu par aizbildnības pārvaldību;
  • atbalstīt un aizstāvēt aizbilstamo, kā arī gādāt par aizbilstamā audzināšanu;
  • gādāt par bērna mantas aizsardzību;
  • uz aizbilstamā vārda atvērtā kontā kredītiestādē noguldīt aizbilstamajam dāvinātos vai ziedotos līdzekļus;
  • sadarbībā ar bāriņtiesu kārtot jautājumus, kas saistīti ar sociālo garantiju nodrošināšanu aizbilstamajam;
  • sadarbībā ar bāriņtiesu sešus mēnešus pirms aizbilstamā pilngadības sasniegšanas informēt pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, par laiku, kad bērnam beidzas ārpusģimenes aprūpe un viņam būs nepieciešams atbalsts izglītības iegūšanā un patstāvīgas dzīves uzsākšanā, kā arī palīdzība dzīvojamās telpas nodrošināšanā;
  • atbildēt par visiem zaudējumiem, ko aizbildnis, neizpildīdams savu pienākumu, nodarījis aizbilstamajam;
  • prāvās pārstāvēt savu aizbilstamo;
  • aizbildnībai izbeidzoties, sniegt galīgo norēķinu bāriņtiesai un nodot aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo mantu pēc saraksta;
  • izpildīt citus pienākumus aizbilstamā personiskajās un mantiskajās attiecībās un interesēs.
Aizbildņa tiesības:
  • saņemt no bāriņtiesas informāciju par aizbildņa pienākumiem un tiesībām, aizbilstamā mantas pārvaldību un norēķiniem, aizbildņa atbildību un savstarpējām attiecībām starp līdzaizbildņiem;
  • pārstāvēt aizbilstamo tiesiskajos darījumos, tajā skaitā, pieņemt aizbilstamā vārdā mantojumu un pārvaldīt aizbilstamā mantu;
  • dot piekrišanu:
1) aizbilstamajam doties laulībā pirms pilngadības sasniegšanas;
2) laulības līguma noslēgšanai, ja aizbilstamais ir devies laulībā;
3) paternitātes atzīšanai, ja iesniegumu iesniedz bērna tēvs un bērna māte mirusi vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta;
4) aizbilstamā adopcijai.
  • iesniegt prasības pieteikumu tiesā paternitātes noteikšanai aizbilstamajam;
  • pārvaldīt bērna mantu, kad viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu parādnieku un ja to nespēj otrs vecāks;
  • saņemt palīdzību no bāriņtiesas, ja aizbilstamais neklausa un nepakļaujas aizbildnim;
  • vest aizbilstamā lietas patstāvīgi un ar saimnieka tiesībām;
  • ar bāriņtiesas piekrišanu noslēgt ar nepilngadīgā kreditoriem izlīgumus aizbilstamajam par labu;
  • aizbilstamā lietās un viņa interesēs noslēgt visādus līgumus, kā arī pieņemt un izdarīt maksājumus;
  • šķērsojot Latvijas Republikas robežu;
  • deklarēt aizbilstamā dzīvesvietu;
  • izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības , aizbilstamā personiskajās un mantiskajās attiecībās un interesēs.
Normatīvie akti
Civillikums IV nodaļa
Bāriņtiesu likums 26. pants-33. pants
Bāriņtiesu darbības noteikumi
Bērnu tiesību aizsardzības likums 35. pants
Valsts sociālo pabalstu likums 9., 10.pants, 16. pants
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

Ārpusģimenes aprūpe - Adopcija

Adopcija nodrošina bez vecāku gādības palikušajiem bērniem stabilu un harmonisku dzīvi ģimeniskā vidē.
Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam, vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo. Adoptēt bērnu var laulātie kopīgi vai persona viena, ja tā nav laulāta. Gadījumā, ja adoptē laulātie, abiem ir jāatbilst minētajām vecuma prasībām.
Adopcijas process
1. Persona, kura vēlas adoptēt, dzīvesvietas bāriņtiesā iesniedz:
  • pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
  • laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
  • dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  • izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • dzīves aprakstu (CV);
  • izziņu par adoptētāja veselības stāvokli no ģimenes ārsta, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir;
  • izziņa no narkologa, psihiatra.
2. Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņ­tiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā:
  • izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
  • noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
  • pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
  • nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai.
3. Bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, ja nepieciešams, lūdzot speciālistu konsultāciju. Ģimenes izpētes beigās bāriņtiesa pieņem lēmumu par personu atzīšanu par adoptētājiem. Lēmums ir derīgs 12 mēnešus. Ja adoptētājs 12 mēnešu lai­kā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības.
4. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptēja­miem bērniem var saņemt tikai Labklājības ministrijā , kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu.
5. Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. Bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības saņemt:
1) uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, kuru adoptētājam izmaksā bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājs (bērnu aprūpes iestāde, aizbildnis vai pašvaldība, ja bērns ievietots audžuģimenē) atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē;
2) atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, kuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (pieteikumu pabalsta saņemšanai var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā pēc personas izvēles) piešķir vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas  lēmumu nodots adoptējamais bērns, ja adoptētājs nav nodarbināts vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai ir nodarbināts ne vairāk kā 20 stundas nedēļā. Atlīdzības apmērs ir 49,80 EUR mēnesī neatkarīgi no aprūpē nodoto bērnu skaita.
6. Bāriņtiesa, ja nepieciešams pieaicinot citus speciālistus, veic ģimenes izpēti un pieņem lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir bērna interesēs.
7. Pēc bāriņtiesas lēmuma par bērna adopciju saņemšanas adoptētāji vēršas savas dzīvesvietas tiesā, iesniedzot pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu.
Pieteikumā norāda:
  • tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;
  • pieteicēja un ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi). Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
  • pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;
  • apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, un pierādījumus, kas tos apstiprina (Civillikuma 162.-169.pantā minētos apstākļus, pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus un bāriņtiesas lēmumu);
  • likumu, uz kuru pieteikums pamatots;
  • pieteicēja lūgumu (t.sk., adoptējamā bērna uzvārda maiņu, vārda maiņu, ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds, kā arī adoptējamā personas koda maiņu (aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datumu). Pēc adoptētāja lūguma tiesa nodrošina, lai adoptējamā bērna vecāki neuzzinātu adoptētāja identitāti. Ja tas nav iespējams, adoptējamā vecākus noklausās atsevišķā tiesas sēdē);
  • pievienoto dokumentu sarakstu;
  • pieteikuma sastādīšanas laiku.
Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.
Pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir ieinteresēto personu.
8. Adopciju apstiprina tiesa. Tiesa, pārbaudījusi pieteikuma pamatotību un atbilstību likuma prasībām, gatavo spriedumu par adopcijas apstiprināšanu vai par pieteikuma noraidīšanu.
9. Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Tāpat vienam no adoptētājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par adopciju, kuru piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (pieteikumu pabalsta saņemšanai var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā pēc personas izvēles). Atlīdzības apmērs ir 1422,87 EUR par katru adoptēto bērnu. Turpmāk adoptētājs saņem visus valsts sociālos pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem un kurus piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
10. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa 2 gadus pēc adopcijas apstiprināšanas regulāri novērtē bērna aprūpi un uzraudzību ģimenē.
11. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.
Normatīvie akti
Civillikums (162.-176. pants)
Civilprocesa likums ( 259.-263. pants)
Bāriņtiesu likums (34.-39.,54.,57. pants)
Bērnu tiesību aizsardzības likums (31. pants)
Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumi “Adopcijas kārtība”
Eiropas konvencija par bērnu adopciju
Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos
Valsts sociālo pabalstu likums ( 6.1 pants- atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi, 8.1 pants- atlīdzība par adopciju), ( MK 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1533 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi’.
Darba likums 153.,155. pants

Aizgādnība

Aizgādņa iecelšana

Bāriņtiesa, saskaņā ar tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu, ieceļ aizgādni:
1. personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
2. personai, kurai  tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību;
3. personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošu vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;
4. promesošas vai pazudušas personas mantai;
5. mantojumam;
6. testamenta izpildīšanai.

Bāriņtiesa aizgādņus pirmām kārtām izvēlas no Civillikuma 355. vai 661.pantā minētajām personām un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības.

Normatīvie akti
Civillikums
Civilprocesa likums
Bāriņtiesu likums 40.-43. pants
Bāriņtiesu darbības noteikumi
Bērnu tiesību aizsardzības likums

Viesģimene

Jēdziens „viesģimene” ir attiecināms uz gadījumiem, kad persona (laulātie) vēlas sniegt atbalstu bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietotam bērnam. Viesģimene ir laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu.
Ja persona (laulātie) vēlas iegūt viesģimenes statusu, viņiem ir jāvēršas savas dzīvesvietas bāriņtiesā. Bāriņtiesa:
  • izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;
  • pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;
  • pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;
  • nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;
  • pieprasa informāciju par laulāto vai personas ienākumiem;
  • pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.
Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu. Ja persona (laulātie) pēc minētā termiņa beigām atkal vēlas pretendēt uz viesģimenes statusa saņemšanu, bāriņtiesa no jauna vērtē minētos apstākļus.
Kā bērns tiek nodots viesģimenes aprūpē?
Bērnu aprūpes iestāde var atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku šīs personas aprūpē, ja tai piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un uzraudzīt.
Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka:
  • bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē;
  • pušu tiesības un pienākumus;
  • izmaksā tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē.
Noslēgtās vienošanās kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai, kas nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.
Vai bērna tuviniekiem (kas nav bērna vecāki) nepieciešams iegūt viesģimenes statusu, lai kontaktētos ar bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu?
Bērna tuviem radiniekiem ir tiesības satikties ar bērnu, taču gadījumā, ja bērna tuvi radinieki (kas nav bērna vecāki) vēlas, lai bērns uz laiku varētu uzturēties pie viņiem, tiem ir jāiegūst viesģimenes statuss (ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē) atbilstoši iepriekš aprakstītajai kārtībai un nosacījumiem.
Likumi
Bāriņtiesu likums 18. panta 6. punkts
Bāriņtiesu darbības noteikumi
Bērnu tiesību aizsardzības likums 20. p.3. daļa, 45.2 pants, 45.3 panta otrā daļa
Valsts sociālo pabalstu likums
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

Aicinām pieteikties audžuģimenes statusam

Kas ir audžuģimene?

Aicinām pieteikties audžuģimenes statusam

Saldus novada bāriņtiesa aicina novada iedzīvotājus pieteikties audžuģimenes statusa iegūšanai. Vēlamies apzināt tās ģimenes, kuras mūsu novadā būtu gatavas uzņemties šos pienākumus un palīdzēt  bērniem, pieņemot viņus uz laiku savā ģimenē un tādējādi aiztaupot ievietošanu bērnu aprūpes iestādē.
Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība. Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu vienam audžuvecākam jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam.
  • Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei, ja:
  • bērna vecāki ir miruši;
  • bērns ir atrasts;
  • bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
  • bērna vecākiem atņemtas bērna aizgādības tiesības;
  • bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;
  • izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai aizbildni;
  • vecāki ilgstoši slimo.
  • Bērnu audžuģimenē ievieto bāriņtiesa, ja bērna vecāki ir miruši,  bērns ir atrasts, bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības vai bērna aprūpes tiesības, bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, izveidojusies konfliktsituācijas starp bērnu un vecākiem.
    Situācijas, kāpēc bērnus izņem no ģimenēm ir dažādas, un tas nebūt nenozīmē, ka ģimene bijusi nelabvēlīga. Bērnus no ģimenēm izņem arī, ja, piemēram, vecāki saslimst un viņiem nepieciešama ilgstoša ārstēšanās. Gadījumos, ja bērns no ģimenes ir izņemts, mēs vispirms meklējam bērna radiniekus un iespēju viņu ievietot audžuģimenē, kas dzīvo tuvumā. Tikai tad, ja tas nav iespējams, bērnus ievieto aprūpes iestādē, bet ģimeniskā vide bērna attīstībai ir daudz svarīgāka, vēlamāka.
    Audžuģimenes statuss var tikt piešķirts gan ģimenei (laulātajam pārim ar abu partneru piekrišanu), gan personai, kura dzīvo viena.Lai pieteiktos šī statusa saņemšanai, jādodas uz bāriņtiesu un:
    jāuzrāda pase;
    jāraksta iesniegums;
    jāiesniedz laulības apliecības kopija;
    darba vietas izziņa un dokuments par izpeļņu;
    izziņa par novada teritorijā deklarēto dzīvesvietu;
    ģimenes ārsta, psihiatra un narkologa izziņas par veselības stāvokli.
  •  kad dokumenti iesniegti, bāriņtiesa mēneša laikā pieņem lēmumu par pretendenta piemērotību audžuģimenes statusam;
  •  ja tas ir pozitīvs, jāapgūst bezmaksas apmācības, ko rīko Labklājības ministrija. Kursos kvalificēti speciālisti – mediķi, juristi, psihologi, sociālie darbinieki iepazīstina ar bērnu aprūpi un attīstību, saskarsmi ģimenē, tiesisko regulējumu un citām aktuālām tēmām, kas noderīgas ne vien audžuģimenei, bet ikvienai ģimenei;
  •  pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par audžuģimenes statusa iegūšanu, bāriņtiesa  mēneša laikā izpēta audžuģimenes  dzīves apstākļus, kā arī viņu motivāciju un spējas audzināt bērnu un sniedz atzinumu par pretendentu piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
  • kad piešķirts audžuģimenes statuss, informācija par audžuģimeni tiek iekļauta audžuģimeņu reģistrā un informācija par audžuģimenēm, kas var uzņemt bērnus (norādot bāriņtiesas kontakttālruni), ik mēnesi tiek publicēta Labklājības ministrijas mājas lapā.
  • ievietojot bērnu audžuģimenē, tiek noslēgts līgums starp audžuģimeni un pašvaldību.
    Jāpiebilst, ka audžuģimenes, kurās ievietoti bērni, tiek arī materiāli atbalstītas :
    1. Pabalsta apmērs par katru audžuģimenē ievietoto bērnu ir 50% no valstī noteiktās minimālās darba algas ( EUR 180), izmaksājams 1x mēnesī;
    2. Audžuģimene par katru ģimenē ievietoto bērnu saņem vienreizēju  pabalstu bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei 35% no valstī noteiktās minimālās darba algas (EUR 126) izmaksājams 1x pie līguma slēgšanas;
    3. Audžuģimene  par katru ģimenē ievietoto bērnu, kurš audžuģimenē uzturējies vismaz 6 mēnešus, saņem  pabalstu 35% no valstī noteiktās minimālās darba algas ( EUR 126), izmaksājams 1x gadā;
    4. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu EUR 113,83 neatkarīgi no bērnu skaita;
5. ģimenes valsts pabalsts.
Pieteikšanās un sīkāka informācija Saldus novada bāriņtiesā Avotu ielā 12, tālr. 63807284.
Labklājības ministrija nodrošina psiholoģiskās palīdzības, informatīvā un metodiskā atbalsta sniegšanu audžuģimenēm, kā arī audžuģimeņu apmācību.
Normatīvie akti
Civillikums (Ģimenes tiesības);
Bāriņtiesu likums 25. pants
Bērnu tiesību aizsardzības likums VI. nodaļa
Valsts sociālo pabalstu likums 11. pants
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
Ministru kabineta 2006. gada 19.decembra noteikumi Nr. 1036 “Audžuģimenes noteikumi”
Ministru kabineta 2009. gada 22.decembra noteikumi Nr. 1549 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes  pienākumu pildīšanu”.

Ja bērna vecāki dodas strādāt uz ārzemēm

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, valstī pieaug to personu skaits, kas uz laiku  dodas strādāt ārzemēs. Vēlreiz gribu atgādināt, vecāki, pirms aizbraukšanas padomājiet, kas notiks ar bērnu, vai viņam būs viss nepieciešamais? Kas šajā laikā par bērnu rūpēsies un viņu pārstāvēs? Aizbraukšana peļņā uz gadu vai ilgāku laiku atņem bērnam vissvarīgāko – tuva cilvēka mīlestību un rūpes, ko var sniegt tikai līdzās esoši vecāki.
Līdz pilngadībai bērns ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka vecākiem ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu, viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Prombūtnes laikā var rasties situācija, kad bērnam nepieciešama pārstāvība, piemēram, ir laiks saņemt pasi, jāizmanto ārstniecības iestādes pakalpojumi, jāšķērso valsts robeža, problēmas skolā u.c. Tad ir jautājums, kas būs šī persona, kura tiesiski pārstāvēs bērna intereses?
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.1 pants nosaka kārtību, kā vecāku aprūpē esošu bērnu nodod citas personas aprūpē. Nododot bērnu citas personas aprūpē uz laiku, kas ilgāks par 3 mēnešiem, vecākiem ir jāsaņem bāriņtiesas atzinums, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Tātad arī gadījumos, kad vecāki vēlas bērnu nodot  tuvu radinieku, piemēram, (vecvecāku, vecāku brāļu, māsu, otra laulātā, kas nav bērna vecāks, krustmātes) aprūpē, to ir iespējams darīt, tikai tad, ja pirms tam pozitīvu atzinumu devusi vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa. Saņemot bāriņtiesas atzinumu, vecāks arī sastāda pilnvaru, ar kuru tiek noteikts, kādā apjomā vecāki pilnvaro sava bērna intereses pārstāvēt citai personai. Diemžēl praksē novērots, ka vecāki uz bāriņtiesu ierodas sastādīt pilnvaras pēdējā brīdī – īsi pirms došanās prom, kas apgrūtina bāriņtiesas iespējas savlaicīgi un pilnvērtīgi izvērtēt visus apstākļus, lai varētu atzīt, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Šādu rīcību mēs varam vērtēt kā vecāku bezatbildību, vecāku pienākumu nepildīšanu pret bērnu.

Kontakti

Adrese: Jelgavas iela 6, Saldus, LV-3801
E – pasts:  sporta.skola@saldus.lv
Direktors: 63822000
Mācību pārzine: 63822065
Grāmatvede: 63822001
Dežurants: 63824938

Mājaslapa

Kontakti

Direktors: Mārtiņš Bērtulis
Adrese: Avotu iela 12 a, Saldus, LV-3801
Tālrunis: 26422658
E – pasts: saldus.muzikasskola@saldus.lv

Mājaslapa

Kontakti

Direktore: Vēsma Krūmiņa
Tālrunis: 25479836
Adrese: Avotu iela 12 a, Saldus, LV-3801
Tālrunis: 63822365, 63823678, mob.: 29683081
E – pasts: makslas.skola@saldus.lv

Mājaslapa

Kontakti

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Striķu iela 22, Saldus, LV-3801
Informācija (arī sestdienās, svētdienās) – tālr. 63881547 vai 26193485
E-pasts: muzejs@saldus.lv

Mājaslapa

Izstāžu zāles darba laiks:
Pirmdiena – brīvdiena
Otrd., trešd., ceturtd., piektd. – 8.30 -17.00
Sestd., svētd. – 10.00 līdz 16.00

Darbinieki

Vārds, uzvārdsAmatsTālrunisE-pasts
Agrita OzoliņaDirektore26534259Agrita.Ozolina@saldus.lv
Ilze PluģeDirektores vietniece26044399Ilze.Pluge@saldus.lv
Ilze HarunaVecākā speciāliste vēstures jautājumos27881091Ilze.Haruna@saldus.lv
Ieva NārvilaSpeciāliste vēstures jautājumosieva.narvila@saldus.lv
Elita SproģeVecākā speciāliste mākslas jautājumos26188695Elita.Sproge@saldus.lv
Kristīne DobrovoļskaGalvenā krājuma glabātāja28335403Kristine.Dobrovolska@saldus.lv
Valdis JansonsKrājuma speciālistsvaldis.jansons64@inbox.lv
Linda BaldiņaSabiedrisko attiecību speciāliste26194982linda.baldina@saldus.lv
Kristaps PolītisNoformēšanas mākslinieks29504332kristaps.politis@saldus.lv
Sandra LeitholdeMuzeja pedagoģe28302461sandra.leitholde@gmail.com
Nora StengrevičaMuzeja digitālās vides administratore28302461nora.stengrevica@saldus.lv
Izstāžu zāle26193485
63881547

Rekvizīti

J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, Striķu iela 22, Saldus.
Reģ. Nr. 90009114646
SEB Banka
LV42UNLA0050014277525

Kontakti

Direktore: Valda Tubina
Adrese: Lielā iela 3b, Saldus, LV-3801
Tālrunis: 63822115
E-pasts: saldus.bjc@saldus.lv
Mājaslapa

Informācija

Saldus pilsētas bibliotēka ir Saldus novada pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kas Bibliotēku likumā noteiktā kārtībā reģistrēta Latvijas Republikas Kultūras ministrijā un veic pasaules kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, katoloģizēšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošina tajā esošās informācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu.

Darba laiki

Pirmdiena 10.00-18.00
Otrdiena 10.00-18.00
Trešdiena 10.00-18.00
Ceturtdiena 10.00-18.00
Piektdiena 10.00-18.00
Sestdiena  10.00 – 16.00
Svētdiena – slēgta
Katra mēneša pēdējā trešdiena – metodiskā diena. Bibliotēka apmeklētājiem šajā dienā slēgta.
Vasaras mēnešos  no 01.06. – 31.08. bibliotēka sestdienās slēgta, ceturtdienās atvērta no 10.00-19.00.

Kontakti

Abonements:
Tālr.: (+371) 63824900

Bērnu literatūras centra abonements:
Tālr.: (+371) 63824911

Direktore:
Aija Mežiņa
Tālr.: (+371) 63807144
Mob.tālrunis: (+371) 25479837

E-pasts: biblioteka@saldus.lv

Mājaslapa

Kontakti

Direktore: Gunita Riežniece
Kalnu 2, Kalni, Nīgrandes pag., Saldus nov., LV-3898
E-pasts: nigrandes.muzikasskola@saldus.lv
Mājas lapa: nigrandesms.saldus.lv
Tālr.: 63842520
Mob. tālr.: 26046101

Kontakti

Adrese: Nīgrandes pagasts, Saldus novads
Tālrunis: 63872503, 29469126
E-pasts: augsventa@saldus.lv

Kontakti

Informācija par izglītības iestādēm apakšlapā IZGLĪTĪBA

Kontakti

Informācija par izglītības iestādēm apakšlapā IZGLĪTĪBA

Kontakti

Informācija par izglītības iestādēm apakšlapā IZGLĪTĪBA